Important Announcement
PubHTML5 Scheduled Server Maintenance on (GMT) Sunday, June 26th, 2:00 am - 8:00 am.
PubHTML5 site will be inoperative during the times indicated!

Home Explore สวดมนต์ฉบับอเมริกา

สวดมนต์ฉบับอเมริกา

Description: สวดมนต์ฉบับอเมริกา

Search

Read the Text Version

17) Buddhānussati Taṃ kho pana bhagavantaṃ, evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato, itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho, vijjācaraṇa- sampanno sugato lokavidū, anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. 18) Buddhābhigīti-gāthā (Leader) Handa mayaṃ buddhābhigītiṃ karomase. (All) Buddhavārahantavaratādiguṇābhiyutto, suddhābhiñāṇakaruṇāhi samāgatatto, bodhesi yo sujanataṃ kamalaṃva sūro, vandāmahaṃ tamaraṇaṃ sirasā jinendaṃ. buddho yo sabbapāṇīnaṃ saraṇaṃ khemamuttamaṃ, paṭhamānussatiṭṭhānaṃ vandāmi taṃ sirenahaṃ. buddhassāhasmi dāso6(dāsī)va buddho me sāmikissaro, buddho dukkhassa ghātā ca vidhātā ca hitassa me. buddhassāhaṃ niyyādemi sarīrañjīvitañcidaṃ, vandantohaṃ7(tīhaṃ)carissāmi buddhasseva subodhitaṃ. natthi me saraṇaṃ aññaṃ buddho me saraṇaṃ varaṃ, etena saccavajjena vaḍḍheyyaṃ satthu sāsane. buddhaṃ me vandamānena8(nāya) yaṃ puññaṃ pasutaṃ idha, sabbepi antarāyā me, māhesuṃ tassa tejasā. --- Bow down and chant softly --- kāyena vācāya va cetasā vā, buddhe kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ, buddho paṭiggaṇhatu accayantaṃ, kālantare saṃvarituṃ va buddhe 6 For gentlemen “dāso” For ladies “dāsī” 7 For gentlemen “tohaṃ” For ladies “tīhaṃ” 8 For gentlemen “nena” For ladies “nāya” 12 C H A N T I N G  B O O K

19) Dhammānussati (Leader) Handa mayaṃ dhammānussatinayaṃ karomase. (All) Svākkhāto bhagavatā dhammo, sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko, opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti. 20) Dhammābhigīti-gāthā (Leader) Handa mayaṃ dhammābhigītiṃ karomase. (All) Svākkhātatādiguṇayogavasena seyyo, yo maggapākapariyattivimokkhabhedo, dhammo kulokapatanā tadadhāridhārī, vandāmahaṃ tamaharaṃ varadhammametaṃ. dhammo yo sabbapāṇīnaṃ saraṇaṃ khemamuttamaṃ, dutiyānussatiṭṭhānaṃ vandāmi taṃ sirenahaṃ. dhammassāhasmi dāso9 (dāsī) va dhammo me sāmikissaro, dhammo dukkhassa ghātā ca vidhātā ca hitassa me, dhammassāhaṃ niyyādemi sarīrañjīvitañcidaṃ, vandantohaṃ10(tīhaṃ) carissāmi dhammasseva sudhammataṃ. natthi me saraṇaṃ aññaṃ dhammo me saraṇaṃ varaṃ, etena saccavajjena vaḍḍheyyaṃ satthu sāsane. dhammaṃ me vandamānena11(nāya) yaṃ puññaṃ pasutaṃ idha, sabbepi antarāyā me, māhesuṃ tassa tejasā. --- Bow down and chant softly --- kāyena vācāya va cetasā vā, dhamme kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ, dhammo paṭiggaṇhatu accayantaṃ, kālantare saṃvarituṃ va dhamme. 9 For gentlemen “dāso” For ladies “dāsī” 10 For gentlemen “tohaṃ” For ladies “tīhaṃ” 11 For gentlemen “nena” For ladies “nāya” Morning-Evening Chanting 13

21) Saṅghānussati-gāthā (Leader) Handa mayaṃ saṅghānussatinayaṃ karomase. (All) Supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalīkaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. 22) Saṅghābhigīti-gāthā (Leader) Handa mayaṃ saṅghābhigītiṃ karomase. (All) Saddhammajo supaṭipattiguṇādiyutto, yoṭṭhabbidho ariyapuggalasaṅghaseṭṭho, sīlādidhammapavarāsayakāyacitto, vandāmahaṃ tamariyānagaṇaṃ susuddhaṃ. saṅgho yo sabbapāṇīnaṃ saraṇaṃ khemamuttamaṃ, tatiyānussatiṭṭhānaṃ vandāmi taṃ sirenahaṃ. saṅghassāhasmi dāso12 (dāsī) va saṅgho me sāmikissaro, saṅgho dukkhassa ghātā ca vidhātā ca hitassa me. saṅghassāhaṃ niyyādemi sarīrañjīvitañcidaṃ, vandantohaṃ13(tīhaṃ) carissāmi saṅghassopaṭipannataṃ. natthi me saraṇaṃ aññaṃ saṅgho me saraṇaṃ varaṃ, etena saccavajjena vaḍḍheyyaṃ satthu sāsane. saṅghaṃ me vandamānena14 (nāya) yaṃ puññaṃ pasutaṃ idha sabbepi antarāyā me māhesuṃ tassa tejasā. --- Bow down and chant softly --- 12 For gentlemen “dāso” For ladies “dāsī” 13 For gentlemen “tohaṃ” For ladies “tīhaṃ” 14 For gentlemen “nena” For ladies “nāya” 14 C H A N T I N G  B O O K

kāyena vācāya va cetasā vā, saṅghe kukammaṃ pakataṃ mayā yaṃ, saṅgho paṭiggaṇhatu accayantaṃ, kālantare saṃvarituṃ va saṅghe. --- Sit side-ways --- 23) Atīta-paccavekkhaṇa-vidhī15 (Leader) Handa mayaṃ atītapaccavekkhaṇapāṭhaṃ bhaṇāmase. (All) Ajja mayā apaccavekkhitvā yaṃ cīvaraṃ paribhuttaṃ, taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṃsamaka- savātātapasiriṃsapasamphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva hirikopinapaṭicchādanatthaṃ. ajja mayā apaccavekkhitvā yo piṇḍapāto paribhutto, so neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṃkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. ajja mayā apaccavekkhitvā yaṃ senāsanaṃ paribhuttaṃ, taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanaṃ paṭisallānārāmatthaṃ. ajja mayā apaccavekakhitvā yo gilānapaccayabhesajja- parikkhāro paribhutto, so yāvadeva uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya, abyāpajjhaparamatāyāti. 15 For bhikkhuhood Morning-Evening Chanting 15

24) Uddissana-gāthā (Leader) Handa mayaṃ uddisanagāthāyo bhaṇāmase. (All) Iminā puññakammena upajjhāyā guṇuttarā, ācariyūpakārā ca mātā pitā ca ñātakā (piyā mamaṃ), suriyo candimā rājā guṇavantā narāpi ca, brahmamārā ca indā ca lokapālā ca devatā, yamo mittā manussā ca majjhattā verikāpi ca, sabbe sattā sukhī hontu puññāni pakatāni me, sukhaṃ ca tividhaṃ dentu khippaṃ pāpetha vo mataṃ. iminā puññakammena iminā uddisena ca, khippāhaṃ sulabhe ceva taṇhupādānachedanaṃ, ye santāne hinā dhammā yāva nibbānato mamaṃ, nassantu sabbadā yeva yattha jāto bhave bhave, ujucittaṃ satipaññā sallekho vīriyamhinā, mārā labhantu nokāsaṃ kātuñca vīriyesu me, buddho dīpavaro nātho dhammo nātho varuttamo, nātho paccekabuddho ca saṃgho nāthottaro mamaṃ, tesottamānubhāvena mārokāsaṃ labhantu mā. 25) Abhiṇha-paccavekkhaṇa-pāṭho (Leader) Handa mayaṃ abhiṇhapaccavekkhaṇapāṭhaṃ bhaṇāmase. (All) Jarādhammomhi jaraṃ anatīto16, I am of nature to decay, I have not gone beyond decay. (rao mi khuam-kae pen tham-ma-da yang-mai luang-phon khuam- kae pai-dai) byādhidhammomhi byādhiṃ anatīto17, I am of nature to diseased, I have not gone beyond disease. (rao mi khuam-jep pen tham-ma-da yang-mai luang-phon khuam- jep pai-dai) 16 For gentlemen “tīto” For ladies “tītā” 17 For gentlemen “tīto” For ladies “tītā” 16 C H A N T I N G  B O O K

maraṇadhammomhi maraṇaṃ anatīto18, I am of nature to be die, I have not gone beyond death. (rao mi khuam-tai pen tham-ma-da yang-mai luang-phon khuam- tai pai-dai) sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo, All that is mine, dear and delightful, will change and vanish. (rao ja-tong phlat-phrak chak khong-rak khong-chop-jai duai- kan-mod-tang-sin) kamamassakomhi kammadāyādo, I am the owner of my kamma, (rao mi-kam pen khong-tua pen tha-yat haeng-kam) kammayoni kammabandhu, heir to my kamma related to my kamma, (mi kam-pen-kam-noet mi-kam-pen-phao-phan) kammapaṭisaraṇo19 (ṇā), abide supported by my kamma. (mi kam pen-thi-phueng ar-sai) yaṃ kammaṃ karissāmi, Whatever kamma I shall do. (rao tham-kam-dai-wai) kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, whether good or evil, (dee-rue-chua ko-tam) tassa dāyādo20 (dā) bhavissāmi. of that I shall be the heir. (rao ja-tong pen-phoo-rap phon-khong-kam-nan) 18 For gentlemen “tīto” For ladies “tītā” 19 For gentlemen “saraṇo” For ladies “saraṇā” 20 For gentlemen “dāyādo” For ladies “dāyādā” Morning-Evening Chanting 17

26) Ten Daily Reminders for Bhikkhus 1. We Bhikkhus must continually ask ourselves if we are thinking, speaking and behaving in ways that generate peace, puñña and respect for the Triple Gem the way a Bhikkhu should be. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-bud- nee rao mee-phet-tang-chak kha-rue-hat-laeo a-kan-ki-ri-ya-dai- dai khong-sa-ma-na rao-tong-tham a-kan-ki-ri-ya-nan-nan) 2. We Bhikkhus must continually remind ourselves that we rely on householders for food and other essentials; therefore, we must not be choosy and use these essentials with care and consideration. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-khuam- liang-chee-wit khong-rao nueang-duai phoo-uen rao-khuan-tham- tua hai-khao liang-ngai) 3. We Bhikkhus must continually ask ourselves what else we can do to improve our conduct, what bad habits we need to give up, and what other good habits that we need to develop. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-a-kan kai-wa-ja yang-uen thi-rao-ja-tong tham-hai-dee khuen-pai kua- nee yang-mee-yu-ik mai-chai phiang-thao-nee) 4. We Bhikkhus must continually ask ourselves as the Buddha’s sons, how well we observe the 227 precepts as well as where and how we can do better. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-tua- khong-rao-eng ti-tian tua-rao-eng doi-sin dai-rue-mai) 5. We Bhikkhus must continually ask ourselves what would the Buddha say about our conduct and observance of precepts. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-phoo- roo khrai-khruan-laeo ti-tian rao doi-sin dai-rue-mai) 18 C H A N T I N G  B O O K

6. We Bhikkhus must continually remind ourselves that we are bound to be parted from all that is dear and favorable either while we are alive or when we leave this world. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-rao ja-tong phlat-phrak jak-khong-rak-khong-chop-jai thang-nan) 7. We Bhikkhus must continually remind ourselves that we all live under the Law of Kamma; therefore, we must choose to do only virtuous things in thought, speech and action. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-rao- mi-kam pen-khong-tua rao-tham-dee jak-dai-dee tham-chua jak- dai-chua) 8. We Bhikkhus must continually remind ourselves that time is passing, what good have we done today to purify our mind and to move closer towards enlightenment and Nibbāna. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa- wan-khuen luang-pai luang-pai bud-ni rao-tham-a-rai-yu) 9. We Bhikkhus must continually remind ourselves to live in peace and quiet – physically and mentally – and to set aside time for meditation. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-rao- yin-dee nai-thi-sa-ngat rue-mai) 10. We Bhikkhus must continually ask ourselves how well we meditate as well as where and how we can improve our meditation in order to become true monks from inside out. (Ban-pha-chit khuan-phi-ja-ra-na nueang-nueang wa-khun- wi-set khong -rao mi-yu-rue-mai thi-ja-hai rao pen-phoo-mai-koe- khoen nai-we-la phuean-ban-pha-chi tham-nai-kan-phai-lang) Morning-Evening Chanting 19

27) Ten Daily Reminders for Buddhist Kalayanamitras (Virtuous Friends) 1. We Kalayanamitras must continually ask ourselves if we are thinking, speaking and behaving in ways that generate peace, puñña and respect for the Triple Gem the way a Kalaynamitra should be. 2. We Kalayanamitras must continually ask ourselves what else we can do to improve our conduct, what bad habits we need to give up, and what other good habits that we need to develop. 3. We Kalayanamitras must continually ask ourselves if we are being true to our duty as Kalayanamitras for ourselves and for others, and where we can do better. 4. We Kalayanamitras must cotinually remind ourselves that we have a noble duty to perform, that we are bound to face obstacles and challenges but we shall not let anything weaken our determination to be virtuous friends who guide fellow human beings towards real happiness in the current lifetime and in the hereafter. 5. We Kalayanamitras must continually remind ourselves that as Buddhists, how well we observe the Five and/or Eight precepts as well as where and how we can do better. 6. We Kalayanamitras must continually ask ourselves what would the Buddha say about our conduct and observance of precepts. 7. We Kalayanamitras must continually remind ourselves that we are bound to be parted from all that is dear and favorable either while we are alive or when we leave this world. 8. We Kalayanamitras must continually remind ourselves that we all live under the Law of Kamma; therefore, we must choose to do only virtuous things in thought, speech and action. 20 C H A N T I N G  B O O K

9. We Kalayanamitras must continually remind ourselves that time is passing, what good have we done today to purify our mind and to move closer towards enlightenment and Nibbāna. 10. We Kalayanamitras must continually ask ourselves how well we meditate as well as where and how we can improve our meditation in order to become true Buddhists from inside out. 28) Mettā Chanting (Spreading Loving Kindness) Sabbe sattā, sat-tang-lai, tee-pen-puen-tuk, gert-gae- jep-tai, duay-gan mot-tang-sin, averā, jong-pen-suk pen-suk-terd, ya-dai-mee- ven gae-gan-lae-gan-leuy, abyāpajjhā, jong-pen-suk-pen-suk-terd, ya-dai-biat-bian-seung-gan lae-gan-leuy, anīghā, jong-pen-suk-pen-suk-terd, ya-dai-mee-kwam-tuk-gai-tuk-jai-leuy, sukhī attānam pariharantu, jong-mee-kwam-suk-gai suk-jai, rak-sa-ton-hai-pon jak-tuk-pai-tang-sin-terd, tan-tang-lai, tee-tan dai-tuk, khor-hai-tan mee-kwam-suk. tan-tang-lai, tee-tan-dai- suk, khor-hai-suk-ying-ying-keurn-bai, sabbe sattā, sat-tang-lai, tee-gerd-pen an-ḍa-ja, tee-gerd- pen ja-lā-bu-ja, tee-kerd-pen saṅ-se-da-ja, tee-gerd-pen o-pa-pā-ti-ka, jong-ma-rap-gu-son-phon boon, hai-tuan-tua tuk-tua-tuern. Morning-Evening Chanting 21

Arahaṃ sammāsambuddho bhagavā, buddhaṃ bhagavantaṃ abhivādemi. --- Bow down and chant softly --- “buddho me nātho. The Buddha is my refuge.” (phra-phut-tha-jao pen thi-phueng khong-rao) svākkhāto bhagavatā dhammo, dhammaṃ namassāmi. --- Bow down and chant softly --- “dhammo me nātho. The dhamma is my refuge.” (phra-dham pen thi-phueng khong-rao) supaṭipanno bhagavato svākasaṅgho, saṅghaṃ namāmi. --- Bow down and chant softly --- “saṅgho me nātho The saṅgha is my refuge.” . (phra-song pen thi-phueng khong-rao) This saying show of respect for the Triple Gem and to firm faith in the Triple Gem and close relationship in mind will be a preliminary that will result to attain Dhammakaya religiously within easy access. End of the evening chanting 22 C H A N T I N G  B O O K

Tathāgatassa hetaṃ, vāseṭṭha, adhivacanaṃ ‘dhammakāyo’ itipi, ‘brahmakāyo’itipi, ‘dhammabhūto’ itipi, ‘brahmabhūto’ itipi. “Behold Vasettha and Bharadavaja, the words Dhammakaya, Brahmakaya, Dhammabhuta, are the names of Tathata” Morning-Evening Chanting 23

CHAPTER 2 HONORING THE TRIPLE GEM & MEDITATION MASTERS

HONORING TO THE TRIPLE GEM 29) Honoring the Lord Buddha Ong-dai pra-sam-put, su-vi-sut-ta san-daan tud-moon gi-laet-maan bor-mi-mon mi-mong-mua neung-nai pra-tai-taan gor berk-baan ker-dok-bua raa-kee bor-pan-pua su-wa-kon-ta gam-jorn ong-dai pra-gorp-duay pra-ka-ru-na dang-sa-korn prod moo-pra-chaa-gorn ma-la oh-ka gan-darn chee-taang ban-tao-tuk lae-chee-suk ka-sem-saan chee-taang pra-na-rue-paan un-pon-soak wi-yok-pai prom ben-ja-pit-ta-jak- su ja-rat wi-mon-sai hen-haet tee-glai-glai gor jane-jop pra-jak-jing gam-jud nam-jai-yaap san-darn-baap tang-chai-ying sud-lok dai-peung-ping ma-la-baap bam-pen-boon khaa khor-pra-noth-nawm si-ra-glao bang-kom-khun sam-put-ta gaa-run ya paap-nan ni-ran-dorn. --- bow --- Praise chanting of the virtues 25

30) Honoring the Dhamma Tam-ma ker-ku-na-gorn suan-chop saa-torn duj-ja-duang bra-teep chat-cha-waan haeng ong-pra-saat-sa-daa-jarn song-sud san-daan sa-wang gra-jang jai-mon tam-dai nap-doi mak-phon pen-pad peung-yon lae-gao gap-tang na-ru-paan som-yaa loak-u-dorn pit-sa-darn an-leuk oh-laan pi-sut pi-set suk-sai eek-tam ton-taang kan-lai naam kha-narn khaan-khai pa-ti-bat pa-ri-yat pen-song ker-taang dam-nern dut-ja-klong hai-luang lu-bong yang loak-u-dorn doi-trong khaa khor-oan-awn ut-ta-mong nop-tam jam-nong duay-jit lae-gai-wa-ja. --- bow --- 26 C H A N T I N G  B O O K

HONORING THE TRIPLE GEM 31) Honoring the Saṅgha Song-dai sa-wok-saat-sa-daa rub-pa-ti-bud-maa tae-ong som-dej-bha-ga-wan hen-jaeng ja-tu-sat set-ban lu taang-tee an ra-ngap lae-dap-tuk-pai doy-sa-det pra-poo-trat-trai pan-ya pong-sai sa-aat lae prat-mua-mong hern-haangtaang-kaa-seuk-pong bor-mi lam-pong duay-kai lae-wa-ja-jai pen-nuea-naa-boon an-pai sarn dae-lo-gai lae-gerd pi-boon poon-pon som-ya aow-rot tos-sa-pon mee-khun a-non a-nek ja-nap leua-traa khaa khor nop-moo pra-sa-raa pok song-ku-na nu khun-pra-duj ja-ram-pan duay-det boon-kaa a-pi-wan pra-trai-rat an u-dom di-rek ni-rat-ti-sai jong-chuay kha-jat poi-pai un-ta-rai dai-dai jong-dub lae-glap seum-soon. ---bow--- Praise chanting of the virtues 27



32) Honoring the Dhammakaya Sub-pang chi-tang mae pha-la-dae-cha jom-trai norb tam-ma-gai-sai sa-tit nai na-rue-paan a-song-khai lai-laan-koth rang-si chote-ta-na-garn cheum-gai put-ta-yan glan-gae lok pon-soke-trom gai-tam ngod-ngahm nak wa-ra-lak-sa-no-dom san-ra-pang sa-ngaa-som ma-ha-bu-rute tung-gaa-yaa gate-bua-tuum sai-daen gai daang-chaen pet-so-pha rue-jaeng tang-lo-gaa sa-tit-yuu tuk-puu-khon glang-gai na taan-jaed taang sam-ret a-ri-ya-pohn yut-jai nai-bud-don glang ka-mol la-mai-la-mun gai-tam put-pen-saai pae-kha-yai pra-put-ta-khun uu-haeng ta-lay-boon yaak ja-haa-dai priab-baan gai-tam pen-tam-ma-khan mi-prae-phan ni-run-garn ben-at-taa laeng-sa-rarn ti-ra-luek lae-pueng-paa ruam pad-muean-sii-pan tam-ma-khan a-pin-yaa ja-ra-na prom-vij-ja pa-ti-sam-pi-taa-yaan som-but pra-jak-kra-pat mai-tuan rat ma-haa-saan ma-nee-tip tuam-pi-marn daen-sa-ran phong-teh-waa muea-tiap tam-ma-rot suk-tang-mot sam-lo-gaa dang tu-lee-nai na-kaa bor-paan-tiap pra-tam-ma-gai duai-dae-cha san-sern su-cha-reon mi-serm-klai khor-pohn pra-tam-ma-gai phae-kha-yai glang-jai-chon rue-jaeng vij-ja-lert hai pra-sert dui mak-phon tip-tam tua daen-dohn taam pong-poke dang-gaew-daa lo-gee-ya a-ri-ya-sap kha-naa-nap tuk-chee-waa tid-glang duang-tam-maa pra-sope-suk tuk-gan-garn biam-duay boon-ya-rit glan pi-chit pa-yaa-marn ben sa-mut chet-pa-harn ban-lu tueng ti-sut-tam. Praise chanting of the virtues 29



HONORING MEDITATION MASTERS 33) Honoring Meditation Master Phramongkolthepmuni Kom-krap ma-nat-norm wa-ra-jom vij-ja-jarn nop-ong phra-song-yan chi-na-but chi-no-dom ek-song phra-nam ‘jan tha-sa-ro’ wi-sut-som thui-thep ma-nut-prom a-phi-wan tha-na-kan taan-wang wi-mut-phon cha-na kon-pha-ya-marn mung-sut na-rue-phan a-thi-yan phra-nam-chai phlee-cheep tha-wai-sat mu-ni-nat na phen-sai yut-ning sa-nit-nai ha-rue-tai na klang-kai duang-tham sa-wang-lam pha-hu-tham-ma-kai phrai hen-sut ta-lost-sai wa-ra-kai wi-set-san vij-ja phra-chan-chiaw ma-na-diaw pha-jon-marn prap-sin ki-let-ran a-phi-ban ma-ha-chon ru-jaeng kra-jang-jin phra-tha-win ja-ruam-phon yut-ning lu-mak-phon a-nu-son phra-ton-than yorm-tai mi-yorm-phae ma-na-nae mi-prae-phan kram-suek thuk-khuen-wan sa-la-phlan u-thit-phlee jai-taan mi-wan-wai ja kha-yai phra-sat-sri sang-phra lae khon-dee khu-na mee ta-lost-chon duai de-cha san-soen su-ja-roen phi-phat-phon khor-phon ‘phra-mong-kol- thep-mu-ni’ phi-chit-man uai-chai ma-lai-sok ni-ra-rok lu-phai-phan sop-suk ka-sem-san tha-na jak-kra-phat-mee ru-jaeng phra-tham-ma lu-vij-ja phra-chin-na-sri piam boon-ya-ba-ra-mee su-kha-san ni-ran-karn. Praise chanting of the virtues 31



34) Honoring Meditation Master Chandra Khonnokyoong Nom-jit grab-boo-cha ma-ha u-ba-si-ka-jarn gong-gaew na-rue-paan yod-ta-han pra-tot-sa-pon serb-tod tam-ma-taat mung-pra-gaat taang-mak-pon sit-aek pra-mong-kol- thep-mu-ni mi-prae-pan pen-nueng mai-mee-song naam greuk-gong khun-yai-jarn khon-nok-yoong tum-chee-wan tam vij-ja pi-chit-chai oad-ton lae-khaem-khaeng ma-na graeng pi-sut-sai gote-pet nai-pob-trai piang-set-huang khong duang-marn pen yod-ga-tun-yoo nom-nob kroo-took wan-waan cheum-wit-cha pra-nip-parn pu-saang-saan ta-wan-tam ruam-sit plik-puen-naa sa-taa-pa-naa hai-lert-lam wat-pra-tam-ma-gai nam tam kha-yai ha-tai-chon tarn-dai nai-lok-lah ruam ma-haa-na-thee-don tiap tarn-ga-rune-mon khae-set-siaow nam-jai-yai yod-pa-ti-maa-gorn eak-ba-worn som-jai-mai haak-tiab song-mue-yai poo-pan-gai haeng-tam-maa yai pen chen-poh-pruek hai-ra-lerk lae-pueng-pa sit-dang sa-ku-naa dai aa-sai tai-ba-ra-mee glang-yai sai-pi-sut briab pra-duj pra-je-dee gai-tam tub-ta-wee a-song-kai a-nek-nun duai-boon gu-son-lam wa-ra-tam khun-yai-jarn kum-sith took-kuen-wan suk-ga-sem pi-prem-pree tam-dai khun-yai-seung khor-sith tueng tuk-chee-wee tam-tid boam kwam-dee tuk-pob-chaat pi-kaad-marn piam-duay tam-ma-rit boon-sak-sit ma-ha-sarn sueb-tod u-dom-garn pa-ni-taan taat-tam-ma pae ka-yai vij-ja-lert hai ban-jerd tua-lo-gaa sith-man kham-san-ya taen maa-laa boo-chaa-khun. Praise chanting of the virtues 33

CHAPTER 3 GIVING OF BLESSING CHANTING

35) Giving of Blessing to Triple Gem Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. (3 times) Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho, vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū, anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. svākkhāto bhagavatā dhammo, sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko, opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti. supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalīkaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. --- stop --- 36) Buddha-jayamaṅgala-gathā Bāhuṃ sahassamabhinimmitasāvudhantaṃ grīmekhalaṃ uditaghorasasenamāraṃ dānādidhammavidhinā jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. mārātirekamabhiyujjhitasabbarattiṃ ghorampanāḷavakamakkhamathaddhayakkhaṃ khantīsudantavidhinā jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. nāḷāgiriṃ gajavaraṃ atimattabhūtaṃ dāvaggicakkamasanīva sudāruṇantaṃ mettambusekavidhinā jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. Giving of blessing chanting 35

ukkhittakhaggamatihatthasudāruṇantaṃ dhāvantiyojanapathaṃgulimālavantaṃ iddhībhisaṅkhatamano jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. katavāna kaṭṭhamudaraṃ iva gabbhinīyā ciñcāya duṭṭhavacanaṃ janakāyamajjhe santena somavidhinā jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. saccaṃ vihāya matisaccakavādaketuṃ vādābhiropitamanaṃ atiandhabhūtaṃ paññāpadīpajalito jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. nandopanandabhujagaṃ vibudhaṃ mahiddhiṃ puttena therabhujagena damāpayanto iddhūpadesavidhinā jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. duggāhadiṭṭhibhujagena sudaṭṭhahatthaṃ brahmaṃ visuddhijutimiddhibakābhidhānaṃ ñāṇāgadena vidhinā jitvā munindo tantejasā bhavatu te jayamaṅgalāni. etāpi buddhajayamaṅgalaaṭṭhagāthā yo vācano dinadine sarate matandī hitavānanekavividhāni cupaddavāni mokkhaṃ sukhaṃ adhigameyya naro sapañño. 37) Jaya-paritta-gāthā Mahākāruṇiko nātho hitāya sabbapāṇinaṃ pūretvā pāramī sabbā patto sambodhimuttamaṃ etena saccavajjena hotu te jayamaṅgalaṃ. jayanto bodhiyā mūle sakyānaṃ nandivaḍḍhano evaṃ tvaṃ vijayo hohi jayassu jayamaṅgale aparājitapallaṅke sīse paṭhavipokkhare 36 C H A N T I N G  B O O K

abhiseke sabbabuddhānaṃ aggappatto pamodati. sunakkhattaṃ sumaṅgalaṃ supabhātaṃ suhuṭṭhitaṃ sukhaṇo sumuhutto ca suyiṭṭhaṃ brahmacārisu padakkhiṇaṃ kāyakammaṃ vācākammaṃ padakkhiṇaṃ padakkhiṇaṃ manokammaṃ paṇidhī te padakkhiṇā padakkhiṇāni katavāna labhantatthe padakkhiṇe. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbabuddhānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbadhammānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbasaṅghānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. 38) Anumodanā-vidhī Yathā vārivahā pūrā paripūrenti sāgaraṃ evameva ito dinnaṃ petānaṃ upakappati icchitaṃ patthitaṃ tumhaṃ khippameva samijjhatu sabbe pūrentu saṅkappā cando paṇṇaraso yathā maṇi jotiraso yathā. Sabbītiyo vivajjantu sabbarogo vinassatu mā te bhavatvantarāyo sukhī dīghāyuko bhava sabbītiyo vivajjantu sabbarogo vinassatu mā te bhavatvantarāyo sukhī dīghāyuko bhava sabbītiyo vivajjantu sabbarogo vinassatu mā te bhavatvantarāyo sukhī dīghāyuko bhava abhivādanasīlissa niccaṃ vuḍḍhāpacāyino cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ. Giving of blessing chanting 37

39) Bhojana-dānānumodanā-gāthā Āyudo balado dhīro vaṇṇado paṭibhāṇado sukhassa dātā medhāvī sukhaṃ so adhigacchati āyuṃ datvā balaṃ vaṇṇaṃ sukhañca paṭibhāṇado dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatīti. 40) Cullamaṅgala-cakkavāla Sabbabuddhānubhāvena sabbadhammānubhāvena sabbasaṅghānubhāvena buddharatanaṃ dhammaratanaṃ saṅgharatanaṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ ānubhāvena caturāsīti- sahassadhammakkhandhānubhāvena piṭakattayānubhāvena jinasāvakānubhāvena sabbe te rogā sabbe te bhayā sabbe te antarāyā sabbe te upaddavā sabbe te dunnimittā sabbe te avamaṅgalā vinassantu āyuvaḍḍhako dhanavaḍḍhako sirivaḍḍhako yasavaḍḍhako balavaḍḍhako vaṇṇavaḍḍhako sukhavaḍḍhako hotu sabbadā. dukkharogabhayā verā sokā sattu cupaddavā anekā antarāyāpi vinassantu ca tejasā jayasiddhi dhanaṃ lābhaṃ sotthi bhāgyaṃ sukhaṃ balaṃ siri āyu ca vaṇṇo ca bhogaṃ vuḍḍhī ca yasavā satavassā ca āyū ca jīvasiddhī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbabuddhānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbadhammānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbasaṅghānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. 41) Cullamaṅgala-cakkavāla (short version) Ratanattayānubhāvena ratanattayatejasā dukkharogabhayā verā sokā sattu cupaddavā 38 C H A N T I N G  B O O K

anekā antarāyāpi vinassantu asesato jayasiddhi dhanaṃ lābhaṃ sotthi bhāgyaṃ sukhaṃ balaṃ siri āyu ca vaṇṇo ca bhogaṃ vuḍḍhī ca yasavā satavassā ca āyū ca jīvasiddhī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbabuddhānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbadhammānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbasaṅghānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. 42) Mahāmaṅgala-cakkavāla Siridhitimatitejo jayasiddhimahiddhimahāguṇāparimita- puññādhikārassasappantarāyanivāraṇasamatthassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇā nubhāvena asītyānubyañjanānubhāvena aṭṭhuttarasatamaṅglā nubhāvena chabbaṇṇaraṃsiyānubhāvena ketumālānubhāvena dasapāramitānubhāvena dasaupapāramitānubhāvena dasaparamatthapāramitānubhāvena sīlasamādhipaññānubhāvena buddhānubhāvena dhammānubhāvena saṅghānubhāvena tejānubhāvena iddhānubhāvena balānubhāvena ñeyya- dhammānubhāvena caturāsītisahassadhamamakkhandhānubhāvena navalokut- taradhammānubhāvena aṭṭhaṅgikamaggānubhāvena aṭṭhasamāpattiyānubhāvena chaḷabhiññānubhāvena catusaccañāṇānubhāvena dasabalañāṇānubhāvena sabbaññutañāṇānubhāvena mettā- karuṇāmuditāupekkhānubhāvena sabbaparittānubhāvena ratanattyasaraṇānubhāvena tuyhaṃ sabbarogasokupaddavadukkha- domanssupāyāsā vinssantu Giving of blessing chanting 39

sabbantarāyāpi vinssantu sabbasaṃkappā tuyhaṃ samijjhantu dīghāyutā tuyhaṃ hotu satavassajīvena samaṃgiko hotu sabbadā. ākāsapabbatavanabhūmigaṃgāmahāsamuddā ārakkhakā devatā sadā tumhe anurakkhantu. nakkhattayakkhabhūtānaṃ pāpaggahanivāraṇā parittassānubhāvena hantvā tesaṃ upaddave. nakkhattayakkhabhūtānaṃ pāpaggahanivāraṇā parittassānubhāvena hantvā tesaṃ upaddave. nakkhattayakkhabhūtānaṃ pāpaggahanivāraṇā parittassānubhāvena hantvā tesaṃ upaddave. 43) Āṭānāṭiya-paritta-gāthā (short version) Sabbarogavinimutto sabbasantāpavajjito sabbaveramatikkanto nibbuto ca tuvaṃ bhava. sabbītiyo vivajjantu sabbarogo vinassatu mā te bhavatvantarāyo sukhī dīghāyuko bhava abhivādanasīlissa niccaṃ vuḍḍhāpacāyino cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ. 44) Devatādissa-dakkhiṇānumodanā-gāthā Yasmiṃ padese kappeti vāsaṃ paṇḍitajātiyo sīlavantettha bhojetvā saññate brahmacārino yā tattha devatā āsuṃ tāsaṃ dakkhiṇamādise tā pūjitā pūjayanti mānitā mānayanti naṃ tato naṃ anukampanti mātā puttaṃva orasaṃ devatānukampito poso sadā bhadrāni passati. 40 C H A N T I N G  B O O K

45) Devatābhisammantana-gāthā Yānīdha bhūtāni samāgatāni bhummāni vā yāni va antalikkhe sabbe va bhūtā sumanā bhavantu athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ subhāsitaṃ kiñcipi vo bhaṇemu puññe satuppādakaraṃ apāpaṃ dhammūpadesaṃ anukārakānaṃ tasmā hi bhūtāni samentu sabbe mettaṃ karotha mānusiyā pajāya bhūtesu bāḷhaṃ katabhattikāya divā ca ratto ca haranti ye baliṃ paccopakāraṃ abhikaṅkhamānā te kho manussā tanukānubhāvā bhūtā visesena mahiddhikā ca adissamānā manujehi ñātā tasmā hi ne rakkhatha appamattā. 46) Tirokuḍḍakaṇḍa-gāthā Adāsi me akāsi me ñātimittā sakhā ca me petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā pubbe katamanussaraṃ na hi ruṇṇaṃ vā soko vā yā vaññā paridevanā na taṃ petānamatthāya evaṃ tiṭṭhanti ñātayo ayañca kho dakkhiṇā dinnā saṅghamhi supatiṭṭhitā dīgharattaṃ hitāyassa ṭhānaso upakappati. so ñātidhammo ca ayaṃ nidassito petāna pūjā ca katā uḷārā balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakanti. Giving of blessing chanting 41

47) Aggap-pasādasutta-gāthā Aggato ve pasannānaṃ aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ agge buddhe pasannānaṃ dakkhiṇeyye anuttare agge dhamme pasannānaṃ virāgūpasame sukhe agge saṅghe pasannānaṃ puññakkhette anuttare aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca yaso kitti sukhaṃ balaṃ aggassa dātā medhāvī aggadhammasamāhito devabhūto manusso vā aggappatto pamodatīti. 48) Kāla-dānasutta-gāthā Kāle dadanti sapaññā vadaññū vītamaccharā kālena dinnaṃ ariyesu ujubhūtesu tādisu vippasannamanā tassa vipulā hoti dakkhiṇā ye tattha anumodanti veyyāvaccaṃ karonti vā na tena dakkhiṇā onā tepi puññassa bhāgino tasmā dade appaṭivānacitto yattha dinnaṃ mahapphalaṃ puññāni paralokasmiṃ patiṭṭhā honti pāṇinanti. So atthaladdho sukhito viruḷho buddhasāsane arogo sukhito hohi saha sabbehi ñātibhi sā atthaladdhā sukhitā viruḷhā buddhasāsane arogā sukhitā hohi saha sabbehi ñātibhi te atthaladdhā sukhitā viruḷhā buddhasāsane arogā sukhitā hotha saha sabbehi ñātibhi. 42 C H A N T I N G  B O O K

49) Ādiya-sutta-gāthā Bhuttā bhogā bhaṭā bhaccā vitiṇṇā āpadāsu me uddhaggā dakkhiṇā dinnā atho pañca balī katā upaṭṭhitā sīlavanto saññatā brahmacārino yadatthaṃ bhogamiccheyya paṇḍito gharamāvasaṃ so me attho anuppatto kataṃ ananutāpiyaṃ etaṃ anussaraṃ macco ariyadhamme ṭhito naro idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti. Giving of blessing chanting 43

CHAPTER 4 SEVEN TUMNAAN AND TWELVE TUMNAAN

SEVEN TUMNAAN 50) An Invitation to the Devas Pharitavāna mettaṃ samettā bhadantā, avikkhittacittā parittaṃ bhaṇantu, sagge kāme ca rūpe girisikharataṭe, cantalikkhe vimāne, dīpe raṭṭhe ca gāme taruvanagahane, gehavatthumhi khette, bhummā cāyantu devā jalathalavisame, yakkhagandhabbanāgā, tiṭṭhantā santike yaṃ munivaravacanaṃ, sādhavo me suṇantu. dhammassavana kālo ayambhadantā, dhammassavanakālo ayambhadantā, dhammassavanakālo ayambhadantā. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. (3 times) buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi. dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi. saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi. dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi. dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi. dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi. tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi. tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi. tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi. 51) Namakāra-siddhi-gāthā yo cakkhumā mohamalāpakaṭṭho sāmaṃ va buddho sugato vimutto mārassa pāsā vinimocayanto pāpesi khemaṃ janataṃ vineyyaṃ. buddhaṃ varantaṃ sirasā namāmi lokassa nāthañca vināyakañca tantejasā te jayasiddhi hotu sappantarāyā ca vināsamentu. dhammo dhajo yo viya tassa satthu dassesi lokassa visuddhimaggaṃ Seven Tumnaan and Twelve Tumnaan 45

niyyāniko dhammadharassa dhārī sātāvaho santikaro suciṇṇo. dhammaṃ varantaṃ sirasā namāmi mohappadālaṃ upasantadāhaṃ tantejasā te jayasiddhi hotu sappantarāyā ca vināsamentu. saddhammasenā sugatānugo yo lokassa pāpūpakilesajetā santo sayaṃ santiniyojako ca svākkhātadhammaṃ viditaṃ karoti. saṅghaṃ varantaṃ sirasā namāmi buddhānubuddhaṃ samasīladiṭṭhiṃ tantejasā te jayasiddhi hotu sappantarāyā ca vināsamentu. 52) Sambuddhe Sambuddhe aṭṭhavīsañca dvādasañca sahassake pañcasatasahassāni namāmi sirasā ahaṃ tesaṃ dhammañca saṅghañca ādarena namāmihaṃ namakārānubhāvena hantvā sabbe upaddave anekā antarāyāpi vinassantu asesato. sambuddhe pañcapaññāsañca catuvīsatisahassake dasasatasahassāni namāmi sirasā ahaṃ tesaṃ dhammañca saṅghañca ādarena namāmihaṃ namakārānubhāvena hantvā sabbe upaddave anekā antarāyāpi vinassantu asesato. sambuddhe navuttarasate aṭṭhacattāḷīsasahassake vīsatisatasahassāni namāmi sirasā ahaṃ tesaṃ dhammañca saṅghañca ādarena namāmihaṃ namakārānubhāvena hantvā sabbe upaddave anekā antarāyāpi vinassantu asesato. 46 C H A N T I N G  B O O K

53) Namo-kāra-aṭṭthaka Namo arahato sammā sambuddhassa mahesino namo uttamadhammassa svākkhātasseva tenidha namo mahāsaṅghassāpi visuddhasīladiṭṭhino namo omātyāraddhassa ratanattayassa sādhukaṃ namo omakātītassa tassa vatthuttyassapi namo kārappabhāvena vigacchantu upaddavā namo kārānubhāvena suvatthi hotu sabbadā namo kārassa tejena vidhimhi homi tejavā. 54) Maṅgala-suttaṃ Bahū devā manussā ca maṅgalāni acintayuṃ ākaṅkhamānā sotthānaṃ brūhi maṅgalamuttamaṃ. asevanā ca bālānaṃ paṇḍitānañca sevanā pūjā ca pūjanīyānaṃ etammaṅgalamuttamaṃ. paṭirūpadesavāso ca pubbe ca katapuññatā attasammāpaṇidhi ca etammaṅgalamuttamaṃ. bāhusaccañca sippañca vinayo ca susikkhito subhāsitā ca yā vācā etammaṅgalamuttamaṃ. mātāpituupaṭṭhānaṃ puttadārassa saṅgaho anākulā ca kammantā etammaṅgalamuttamaṃ. dānañca dhammacariyā ca ñātakānañca saṃgaho anavajjāni kammāni etammaṅgalamuttamaṃ. āratī viratī pāpā majjapānā ca saññamo appamādo ca dhammesu etammaṅgalamuttamaṃ. gāravo ca nivāto ca santuṭṭhī ca kataññutā kālena dhammassavanaṃ etammaṅgalamuttamaṃ. khantī ca sovacassatā samaṇānañca dassanaṃ kālena dhammasākacchā etammaṅgalamuttamaṃ. Seven Tumnaan and Twelve Tumnaan 47

tapo ca brahmacariyañca ariyasaccāna dassanaṃ nibbānasacchikiriyā ca etammaṅgalamuttamaṃ. phuṭṭhassa lokadhammehi cittaṃ yassa na kampati asokaṃ virajaṃ khemaṃ etammaṅgalamuttmaṃ. etādisāni katatvāna sabbatthamaparājitā sabbattha sotthiṃ gacchanti tantesaṃ maṅgalamuttamanti. 55) Ratana-suttaṃ (short version) Yaṃkiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ na no samaṃ atthi tathāgatena idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ yadajjhagā sakyamunī samāhito na tena dhammena samatthi kiñci idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. yambuddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ samādhimānantarikaññamāhu samādhinā tena samo na vijjati idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. ye puggalā aṭṭha sataṃ pasaṭṭhā cattāri etāni yugāni honti te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā etesu dinnāni mahapphalāni idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. ye suppayuttā manasā daḷhena nikkāmino gotamasāsanamhi 48 C H A N T I N G  B O O K

te pattipattā amataṃ vigayha laddhā mudhā nibbutiṃ bhuñjamānā idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. khīṇaṃ purāṇaṃ navaṃ natthi sambhavaṃ virattacittāyatike bhavasmiṃ te khīṇabījā aviruḷhichandā nibbanti dhīrā yathāyampadīpo idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu 56) Ratana-suttaṃ (complete version) Yānīdha bhūtāni samāgatāni bhummāni vā yāniva antalikkhe sappe va bhūtā sumanā bhavantu athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ tasmā hi bhūtā nisāmetha sappe mettaṃ karotha mānusiyā pajāya divā ca ratto ca haranti ye baliṃ tasmā hi ne rakkhatha appamattā. yaṃkiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ na no samaṃ atthi tathāgatena idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ yadajjhagā sakyamunī samāhito na tena dhammena samatthi kiñci idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. Seven Tumnaan and Twelve Tumnaan 49

yambuddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ samādhimānantarikaññamāhu samādhinā tena samo na vijjati idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. ye puggalā aṭṭha sataṃ pasaṭṭhā cattāri etāni yugāni honti te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā etesu dinnāni mahapphalāni idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hontu. ye suppayuttā manasā daḷhena nikkāmino gotamasāsanamhi te pattipattā amataṃ vigayha laddhā mudhā nibbutiṃ bhuñjamānā idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. yathindakhīlo paṭhaviṃ sito siyā catubbhi vātebhi asampakampiyo tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi yo ariyasaccāni avecca passati idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. ye ariyasaccāni vibhāvayanti gambhīrapaññena sudesitāni kiñcāpi te honti bhusappamattā na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyanti idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. sahāvassa dassanasampadāya tyassu dhammā jahitā bhavanti 50 C H A N T I N G  B O O K

sakkāyadiṭṭti vicikicchitañca sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci catūhapāyehi ca vippamutto cha cābhiṭhānāni abhabbo kātuṃ idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. kiñcāpi so kammaṃ karoti pāpakaṃ kāyena vācāyuda cetasā vā abhabbo so tassa paṭhicchadāya abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. vanappagumpe yathā phussitagge gimhānamāse paṭhamasmiṃ gimhe tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi nibbānagāmiṃ paramaṃ hitāya idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. varo varaññū varado varāharo anuttaro dhammavaraṃ adesayi idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. khīṇaṃ purāṇaṃ navaṃ ntthi sambhavaṃ virattacittāyatike bhavasmiṃ te khīṇapījā aviruḷhichandā nibbanti dhīrā yathāyampadīpo idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ etena saccena suvatthi hotu. yānīdha bhūtāni samāgatāni bhummāni vā yāniva antalikkhe Seven Tumnaan and Twelve Tumnaan 51

tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ buddhaṃ namassāma suvatthi hotu. yānīdha bhūtāni samāgatāni bhummāni vā yāniva antalikkhe tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ dhammaṃ namassāma suvatthi hotu. yānīdha bhūtāni samāgatāni bhummāni vā yāniva antalikkhe tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ saṅghaṃ namassāma suvatthi hotu. 57) Karaṇīya-metta-suttaṃ Karaṇīyamatthakusalena yantaṃ santaṃ padaṃ abhisamecca sakko ujū ca suhujū ca suvaco cassa mudu anatimānī sattussako ca subharo ca appakicco ca sallahukavutti santindriyo ca nipako ca appagabbho kulesu ananugiddho na ca khuddaṃ samācare kiñci yena viññū pare upavadeyyuṃ sukhino vā khemino hontu sabbe sattā bhavantu sukhitattā ye keci pāṇabhūtatthi tasā vā thāvarā vā anavasesā dīghā vā ye mahantā vā majjhimā rassakā aṇukathūlā diṭṭhā vā ye ca adiṭṭhā ye ca dūre vasanti avidūre bhūtā vā sambhavesī vā sabbe sattā bhavantu sukhitattā na paro paraṃ nikubbetha nātimaññettha katthaci naṃ kiñci byārosanā paṭīghasaññā nāññamaññassa dukkhamiccheyya mātā yathā niyaṃ puttaṃ āyusā ekaputtamanurakkhe evampi sabbabhūtesu mānasambhāvaye aparimāṇaṃ mānasambhāvaye aparimāṇaṃ Mettañca sabbalokasmiṃ asambādhaṃ averaṃ asapattaṃ uddhaṃ adho ca tiriyañca sayāno vā yāva tassa vigatamiddho tiṭṭhañcaraṃ nisinno vā brahmametaṃ vihāraṃ idhamāhu etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya dassanena sampanno diṭṭhiñca anupagamma sīlavā na hi jātu gabbhaseyyaṃ punaretīti. kāmesu vineyya gedhaṃ 52 C H A N T I N G  B O O K

58) Khandha-paritta-gāthā Virūpakkhehi me mettaṃ mettaṃ erāpathehi me chabyāputtehi me mettaṃ mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca apādakehi me metaṃ mettaṃ dipādakehi me catuppadehi me mettaṃ mettaṃ bahuppadehi me mā maṃ apādakohiṃsi mā maṃ hiṃsi dipādako mā maṃ catuppado hiṃsi mā maṃ hiṃsi bahuppado sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā ca kevalā sabbe bhadrāni passantu mā kiñci pāpamāgamā appamāṇo buddho appamāṇo dhammo appamāṇo saṅgho pamāṇavantāni siriṃsapāni ahi vicchikā satapadī uṇṇānābhī sarabū mūsikā katā me rakkhā katā me parittā paṭikkamantu bhūtāni sohaṃ namo bhagavato namo sattannaṃ sammāsambuddhānaṃ. 59) Mora-paritta-gāthā Udetayañcakkhumā ekarājā harissavaṇṇo paṭhavippabhāso taṃ taṃ namassāmi harissavaṇṇaṃ paṭhavippabhāsaṃ tayajja guttā viharemu divasaṃ ye brāhmaṇā vedagu sabbadhamme te me namo te ca maṃ pālayantu namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā namo vimuttānaṃ namo vimuttiyā imaṃ so parittaṃ katvā moro carati esanā. apetayañcakkhumā ekarājā harissavaṇṇo paṭhavippabhāso taṃ taṃ namassāmi harissavaṇṇaṃ paṭhavippabhāsaṃ tayajja guttā viharemu rattiṃ ye brāhmaṇā vedagu sabbadhamme Seven Tumnaan and Twelve Tumnaan 53

te me namo te ca maṃ pālayantu namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā namo vimuttānaṃ namo vimuttiyā imaṃ so parittaṃ katvā moro vāsamakappayīti. 60) Āṭānāṭiya-paritta-gāthā Vipassissa namatthu cakkhumantassa sirīmato sikhissapi namatthu sabbabhūtānukampino vessabhussa namatthu nahātakassa tapassino namatthu kakusandhassa mārasenappamaddino konāgamanassa namatthu brāhmaṇassa vusīmato kassapassa namatthu vippamuttassa sabbadhi aṅgīrasssa namatthu sakyaputtassa sirīmato yo imaṃ dhammamadesesi sabbadukkhāpanūdanaṃ ye cāpi nibbutā loke yathābhūtaṃ vipassisuṃ te janā apisuṇā mahantā vītasāradā hitaṃ devamanussānaṃ yaṃ namassanti gotamaṃ vijjācaraṇasampannaṃ mahantaṃ vītasāradaṃ vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vandāma gotamanti. 61) Aṅgulimāla-paritta-gāthā Yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā. tena saccena sotthi te hotu sotthigabbhassa. 62) Bojjhaṅga-paritta-gāthā Bojjhaṅgo satisaṅkhāto dhammānaṃ vicayo tathā viriyampītipassaddhi- bojjhaṅgā ca tathāpare samādhupekkhabojjhaṅgā satte te sabbadassinā muninā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā saṃvattanti abhiññāya nibbānāya ca bodhiyā etena saccavajjena sotthi te hotu sabbadā. 54 C H A N T I N G  B O O K

ekasmiṃ samaye nātho moggallānañca kassapaṃ gilāne dukkhite disvā bojjhaṅge satta desayi te ca taṃ abhinanditvā rogā mucciṃsu taṃkhaṇe etena saccavajjena sotthi te hotu sabbadā. ekadā dhammarājāpi gelaññenābhipīḷito cundattherena taññeva bhaṇāpetavā na sādaraṃ sammoditvā ca ābādhā tamhā vuṭṭhāsi ṭhānaso etena saccavajjena sotthi te hotu sabbadā. pahīnā te ca ābādhā tiṇṇannampi mahesinaṃ maggāhatakilesā va pattānuppattidhammataṃ etena saccavajjena sotthi te hotu sabbadā. Twelve Tumnaan 63) Vaṭṭaka-paritta-gāthā Atthi loke sīlaguṇo saccaṃ soceyyanuddayā tena saccena kāhāmi saccakiriyamanuttaraṃ āvajjitvā dhammabalaṃ saritvā pubbake jine saccabalamavassāya saccakiriyamakāsahaṃ santi pakkhā apattanā santi pādā avañcanā mātā pitā ca nikkhantā jātaveda paṭikkama saha sacce kate mayhaṃ mahāpajjalito sikhī vajjesi soḷasa karīsāni udakaṃ patvā yathā sikhī saccena me samo natthi esā me saccapāramīti 64) Āṭānāṭiya-parittaṃ (namo me sabbabuddhānaṃ - short version) namo me sabbabuddhānaṃ uppannānaṃ mahesinaṃ taṇhaṃkaro mahāvīro medhaṃkaro mahāyaso saraṇaṃkaro lokahito dīpaṃkaro jutindharo koṇḍañño janapāmokkho maṅgaglo purisāsabho Seven Tumnaan and Twelve Tumnaan 55

sumano sumano dhīro revato rativaḍḍhano sobhīto guṇasampanno anomadassī januttamo padumo lokapajjoto nārado varasārathī padumuttaro sattasāro sumedho appaṭipuggalo sujāto sabbalokaggo piyadassī narāsabho atthadassī kāruṇiko dhammadassī tamonudo siddhattho asamo loke tisso ca vadataṃ varo pusso ca varado buddho vipassī ca anūpamo sikhī sabbahito satthā vessabhū sukhādāyako kakusandho satthavāho konāgamano raṇañjaho kassapo sirisampanno gotamo sakyapuṃgavoti. 65) Abhaya-paritta-gāthā Yandunnimittaṃ avamaṅgalañca yo cāmanāpo sakuṇassa saddo pāpaggaho dussupinaṃ akantaṃ buddhānubhāvena vināsamentu. yandunnimittaṃ avamaṅgalañca yo cāmanāpo sakuṇassa saddo pāpaggaho dussupinaṃ akantaṃ dhammānubhāvenavināsamentu. yandunnimittaṃ avamaṅgalañca yo cāmanāpo sakuṇassa saddo pāpaggaho dussupinaṃ akantaṃ saṅghānubhāvena vināsamentu. sakkatvā buddharatanaṃ osathaṃ uttamaṃ varaṃ hitaṃ devamanussānaṃ buddhatejena sotthinā nassantupaddavā sabbe dukkhā vūpasamentute sakkatvā dhammaratanaṃ osathaṃ uttamaṃ varaṃ pariḷāhūpasamanaṃ dhammatejena sotthinā nassantupaddavā sabbe bhayā vūpasamentu te sakkatvā saṅgharatanaṃ osathaṃ uttmaṃ varaṃ āhuneyyaṃ pāhuneyyaṃ saṅghatejena sotthinā nassantupaddavā sabbe rogā vūpasamentu te. natthi me saraṇaṃ aññaṃ buddho me saraṇaṃ varaṃ etena saccavajjena hotu te jayamaṅgalaṃ natthi me saraṇaṃ aññaṃ dhammo me saraṇaṃ varaṃ etena saccavajjena hotu te jayamaṅgalaṃ natthi me saraṇaṃ aññaṃ saṅgho me saraṇaṃ varaṃ etena saccavajjena hotu te jayamaṅgalaṃ. 56 C H A N T I N G  B O O K

yaṃkiñci ratanaṃ loke vijjati vividhaṃ puthu ratanaṃ buddhasamaṃ natthi tasmā sotthī bhavantu te yaṃkiñci ratanaṃ loke vijjati vividhaṃ puthu ratanaṃ dhammasamaṃ natthi tasmā sotthī bhavantu te yaṃkiñci ratanaṃ loke vijjati vividhaṃ puthu ratanaṃ saṅghasamaṃ natthi tasmā sotthī bhavantu te. 66) Devatā-uyyojana-gāthā Dukkhappattā ca niddukkhā bhayappattā ca nibbhayā sokappattā ca nissokā hontu sabbepi pāṇino ettāvatā ca amhehi sambhataṃ puññasampadaṃ sabbe devānumodantu sabbasampattisaddhiyā dānaṃ dadantu saddhāya sīlaṃ rakkhantu sabbadā bhāvanābhiratā hontu gacchantu devatā gatā.(stop) sabbe buddhā balappattā paccekānañca yaṃ balaṃ arahantānañca tejena rakkhaṃ bandhāmi sabbaso. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbabuddhānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbadhammānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. bhavatu sabbamaṅgalaṃ rakkhantu sabbadevatā sabbasaṅghānubhāvena sadā sotthī bhavantu te. nakkhattayakkhabhūtānaṃ pāpaggahanivāraṇā parittassānubhāvena hantvā tesaṃ upaddave nakkhattayakkhabhūtānaṃ pāpaggahanivāraṇā parittassānubhāvena hantvā tesaṃ upaddave nakkhattayakkhabhūtānaṃ pāpaggahanivāraṇā parittassānubhāvena hantvā tesaṃ upaddave Seven Tumnaan and Twelve Tumnaan 57

CHAPTER 5 7-DISCOURSE ABHIDHAMMA

7-Discourse Abhidhamma 67) Dhamma-saṅgiṇī Kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammā. katame dhammā kusalā. yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha tasmiṃ samaye phasso hoti, avikkhepo hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ime dhammā kusalā. 68) Vibhaṅga Pañcakkhandhā rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho. tatha katamo rūpakkhandho. yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre vā santike vā tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati rūpakkhandho. 69) Dhātukathā Saṅgaho asaṅgaho. saṅgahitena asaṅgahitaṃ asaṅgahitena saṅgahitaṃ saṅgahitena saṅgahitaṃ asaṅgahitena asaṅgahitaṃ. sampayogo vippayogo. sampayuttena vippayuttaṃ vippayuttena sampayuttaṃ asaṅgahitaṃ. 70) Puggala-paññatti Cha paññattiyo khandhapaññatti āyatanapaññatti dhātupaññatti saccapaññatti indriyapaññatti puggalapaññatti. kittāvatā puggalānaṃ puggalapaññati. samayavimutto asamayavimutto Abhidhammas 59

kuppadhammo akuppadhammo parihānadhammo aparihānadhammo cetanābhabbo anurakkhanābhabbo puthujjano gotrabhū bhayūparato abhayūparato bhabbāgamano abhabbāgamano niyato aniyato paṭipannako phaleṭṭhito arahā arahattāya paṭipanno. 71) Kathā-vatthu Puggalo upalabbhati sacchikatthaparamatthenāti āmantā. yo sacchikattho paramattho tato so puggalo upalabbhati sacchikatthaparamatthenāti. na hevaṃ vattabbe. ājānāhi niggahaṃ hañci puggalo upalabbhati sacchikatthaparamatthena tena vata re vattabbe yo sacchikattho paramattho tato so puggalo upalabbhati sacchikatthaparamatthenāti micchā. 72) Yamaka Ye keci kusalā dhammā sabbe te kusalamūlā. ye vā pana kusalamūlā sabbe te dhammā kusalā. ye keci kusalā dhammā sabbe te kusalamūlena ekamūlā. ye vā pana kusalamūlena ekamūlā sabbe te dhammā kusalā. 73) Mahāpaṭṭhāna Hetupaccayo ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo anantarapaccayo samanantarapaccayo sahajātapaccayo aññamañña- paccayo nissayapaccayo upanissayapaccayo purejātapaccayo pacchājātapaccayo āsevanapaccayo kammapaccayo vipākapaccayo āhārapaccayo indriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo vippayuttapaccayo atthipaccayo natthipaccayo vigatapaccayo avigatapaccayo. 60 C H A N T I N G  B O O K

Mātikā 74) Dhamma-saṅgiṇī-mātikā Kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammā. sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā dhammā. vipākā dhammā vipākadhammadhammā nevavipākanavipāka- dhammadhammā. upādinnupādāniyā dhammā anupādinnupādāniyā dhammā anupādinnānupādāniyā dhammā. saṅkiliṭṭhasaṅkilesikā dhammā asaṅkiliṭṭhasaṅkilesikā dhammā asaṅkiliṭṭhāsaṅkilesikā dhammā. savitakkasavicārā dhammā avitakkavicāramattā dhammā avitakkāvicārā dhammā. pītisahagatā dhammā sukhasahagatā dhammā upekkhāsahagatā dhammā. dassanena pahātabbā dhammā bhāvanāya pahātabbā dhammā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbā dhammā. dassanena pahātabbahetukā dhammā bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā dhammā. ācayagāmino dhammā apacayagāmino dhammā nevācayagāmino nāpacayagāmino dhammā. sekkhā dhammā asekkhā dhammā nevasekkhānāsekkhā dhammā. parittā dhammā mahaggatā dhammā appamāṇā dhammā. parittārammaṇā dhammā mahaggatārammaṇā dhammā appamāṇārammaṇā dhammā. hīnā dhammā majjhimā dhammā paṇītā dhammā. micchattaniyatā dhammā sammattaniyatā dhammā aniyatā dhammā. Abhidhammas 61


Like this book? You can publish your book online for free in a few minutes!
Create your own flipbook